1974. gada rudenī ekspluatacija nodod skolas jaunceltni, kas paredzeta 660 skoleniem. Celta pec tipveida projekta - ka visas skolas taja laika.
   Skola Purvciema savu darbibu uzsaka 1974.gada 1.sepembri. Tas nosaukums – Rigas 74.vidusskola.. Skola atrodas cetrstavu eka - Riga, Indula iela 4.
   Sakot no 1974.gada skola bija paklauta Latvijas PSR Rigas Proletariesu rajona Tautas izglitibas nodalai.
   Skola tika veidota ka lingvistiski jaukta tipa skola ar apmacibam krievu un latviesu valodas jeb divplusmu skola, kura macibas notika divas mainas.
   Pirmais Rigas 74. vidusskolas direktors bija Janis Kohanovics. Par macibu parzinem stradaja Leokadija Ivanova un Inga Penke.

Janis Kahanovics	Leokadija Ivanova

   Klases tika veidotas uznemot skolenus no nelabveligas socialas vides riska grupam, kurus uz 74. vidusskolu nosutija citas apkartnes skolas, neskatoties uz to klases bija lielas, teju vai parpilditas.
   Rigas 74.vidusskola atradas fizikas, kimijas, un biologijas kabineti, kokapstrades un metalapstrades darbnica, fizkulturas zale ar gerbtuvem un sporta laukums, ednica un notika majturibas nodarbibas.
   Izveidotie kabineti deva iespeju talak uzlabot macibu procesu – pariet uz kabinetu sistemu, t.i., organizet katra prieksmeta stundu tam speciali pielagota telpa, kur koncentreti visi nepieciesami uzskates un macibu lidzekli.
   Ta ka skola bija tikko uzcelta, ta bija ideala stavokli, tacu materiali tehniska baze sakotneji bija neliela. Liels atbalsts naca no apkartnes skolam (Rigas 64., Rigas 68., un Rigas 38. vidusskolas), kuras 74. vidusskolas bibliotekai pieskira lietotas gramatas un nodrosinaja ari ar citiem macibu materialiem.
   Skolas audzekni tiek aktivi iesaistiti skolas apkartnes sakartosana – tiek rikotas t.s. pavasara un rudens talkas.
   Rigas 74. vidusskola ka padomju laika skola galvenie bija skaitliskie raditaji, normu izpilde, skolenu sekmibas un nesekmibas procents, skolenu patriotisms. Skolas vaditajs bija atbildigs lai ikgadu samazinatos nesemkmigo skolenu skaits, bet atbildiba par si darba norisi bija pienakums.
   Laika no 1974. lidz 1976. gadam skolenu skaits klases bija no 20-32 un viena klasu grupa bija vairakas paralelas klases, to skaits no 2 lidz 4 paralelajam klasem.
   Skolas direktors Janis Kohanovics ielika pamatus sporta nodarbibu un fakultativu izveidei skola.
   Jau tautas pedagogija ir minets fiziskas audzinasanas merkis - sagatavot vispusigi attistitu jauno paaudzi, ar fiziska darba palidzibu vairot cilveka fiziskos un garigos spekus.
   Liels nopelns sporta sekcijas jeb fiziskas audzinasanas attistiba bija ari sporta skolotajiem Pavelam un Lilijai Sariginiem. Skolotaji lielu uzsvaru lika uz tadam sporta disciplinam ka basketbols, handbols, futbols, kas ir pamata specigu skolas komandu izvedei. Var secinat, ka fizkulturas stundas jau pasos skolas pirmsakumos tika izvirzits ka viens no prioritarajiem skolas novirzieniem , kas loti piesaistija skolenus no nelabveligam gimenem. Lidztekus sporta aktivitatem skolas audzekni vareja iesaistities ari dramatiskaja pulcina un kori.
   Par macibu dalas parzini pirmos 22 skolas pastavesanas gadus stradaja Leokadija Ivanova. Vienmerigi norisinajas darbs pie stabila un atbildiga skolotaju kolektiva izveides.
   Macibu darba lielakoties tika izmantota t.s. klasiska darba metode – jaunas vielas izklasts, majas darbu parbaude un vielas nostiprinasanas uzdevumi.
   Skola planveidigi rupejas par savu apkartni, ieguldot lidzeklus tas apzalumosana. Telpu planojuma lielas izmainas netiek veiktas. Izdevumu tames par so laika periodu saglabajusas nav.
   Skola ,direktora vietnieka saimnieciskaja darba vadiba, saja laika darbojas sekojoss skolas tehnisko darbinieku stats - gramatvede, medmasa, kasiere, divas apkopejas, viena dezurapkopeja, ednicas apkopeja, sporta zales apkopeja, garderobiste,remontstradnieks, dezurants un naktssargs.
   Rigas 74. vidusskola racionali izmanto savas telpas papildus lidzeklu iegusanai (telpu ires nodarbibam, nometnes brivlaikos utt)
   Sabiedriski lietderigais darbs bija viens no galvenajiem merkiem skolenu iesaiste skolas un tas apkartnes saimnieciskaja darbiba. Skolotaji bija tie, kas ikgadu kopa ar skoleniem veica t.s. skolas prakses, kas notika julija un augusta pirms macibu gada sakuma. Skoleni macibu gada beigas junija pierakstijas uz noteiktam prakses veiksanas dienam. Praksi uzsakot tika izsniegta prakses gramatina, kura tika atzimeti prakses laika veiktie darbi. Lielakoties tie bija saistiti ar skolas telpu mazgasanu, dazadu remontu veiksanu – gridu, solu krasosanu, palidzibu skolas tehniskajiem darbiniekiem, darbu biblioteka u.c. Sada veida skolotaji sagatavoja skolas telpas macibu darbam – veica remontus, tirija telpas un sakartoja klases.
   20.gs. 80.gadu beigas skolas materiali tehniska baze ir novecojusi ka fiziski, ta ari morali. Izglitiba pamazam no pasiva procesa klust par aktivu un rodas vajadziba skolenus iesaistit aktiva macibu darba procesa. To gan nav iespejams sasniegt bez atbilstosi iekartotiem macibu kabinetiem.
   1988.gada pec uzvaretas valsts Informatikas olimpiades skola par valsts naudu tiek iekartots datorkabinets ar tam laikam jaudigu datortehniku.
   Ja pirmajos skolas pastavesanas gados klases bija parpilditas vispareja skolu trukuma del, bet velakos gados lidz ar Rigas 80., Rigas 88. un citu skolu atversanu un skolenu skaits pamazam samazinajas un lidzsvarojas.
   Rigas 74. vidusskola ka divplusmu macibu iestade ar krievu – latviesu apmacibas valodam darbojas lidz 1979. gadam, bet 1980.gada ta kluva par vidusskolu ar apmacibu krievu valoda.
   1981. gada septembri Jani Kohanovicu direktora amata nomaina vina vietnieks Anatolijs Revunovs. 1982.gada par skolas direktoru sak stradat eruditais pedagogs Aleksandrs Smoluks nomainot pagaidu direktora vietas izpilditaju Anatoliju Revunovu.

Anatolijs Revunovs	Aleksandrs Smoluks

   Divplusmu skolas tradicionali veidojas multikulturalas skolotaju komandas un bilingvalas skolas sociala un pedagogiska vide veicina ne tikai skolenu, bet ari skolotaju starpetnisko dialogu, kas rezultata veido un attista pozitivas attiecibas atskirigu valodu grupu pedadogu vidu.
   Ari 74. vidusskola pedagogu kolektivs ir divvalodigs, tacu neskatoties uz to - draudzigs un saliedets, jo tiesi uz pedagogu pleciem bija uzlikts skolas tela un gara veidosanas uzdevums, ko nebutu iespejams veikt ieksejo nesaskanu pastavesanas gadijuma.
   1982. gada skolas vadibu parnema jauns direktors Aleksandrs Smoluks, dzimis 1936.gada Baltkrievija - zinoss krievu tautibas pedagogs ar pedagogijas zinatnu doktora gradu, zinatnieks. Par macibu dalas parzini no skolas dibinasanas dienas strada Leokadija Ivanova. Saja amata vina aizvada 22 sava darba gadus.
   Latvijas sabiedriba 80. gadu otraja puse pamazam atdzimst latviesu tautas tradicionalas kulturas vertibas. Tautas atmodas gaisotne izskan daudzi ierosinajumi skolas idejas atdzimsanai, latviskas audzinasanas idealu istenosana, tika uzsverta nepieciesamiba parvertet skolas merkus un izglitibas saturu, macibu un audzinasanas metodes un verst tas uz personibas aktivitates atraisisanai un radoso speku attistibai.
   Viens no Rigas 74. vidusskolas macibu darbibas sturakmeniem ir sporta nodarbibas, sporta tradiciju noturiguma un ilglaicibas pamata ir divu pedagogu pasaizliedzigs darbs un izvirzitas stingras prasibas pret skoleniem ar sportiskiem dotumiem. Liela uzmaniba tiek pieversta skolenu fiziskajai veselibai. Katrs skolens,kam veseliba atlauj tiek piesaistits kadai no sporta sekcijam vai pulciniem. Visaktivak darbojas rokasbumbas, futbola, basketbola sekcijas. Sports ka tradicija tiek ieviests visai totalitara veida, skoleni biezi kave stundas, lai piedalitos sacensibas, kas savukart atstaj iespaidu uz macibu sasniegumiem citos prieksmetos, tomer sporta sasniegumu raditaji ir augsti un skola saja joma tiek augstu verteta.
   Papildus skoleni var iesaistities tenisa, novusa, vieglatletikas , orientesanas un pat saha un dambretes sekcijas.
   Skolas tradiciju neatnemama sastavdala ir pirmais un pedejais zvans, izlaiduma balles, jaungada svinigais pasakums, gada labako skolenu godinasana ar pieminas diplomiem un apbalvosana ar gramatam.
   Talaika macibu parzine Leokadija Ivanova dalas atminas sakot: „Mus vienoja tradicijas mes ieverojam gan krievu, gan latviesu tradicijas – Maslenica, Tatjanas diena, Mikeli, un svetkus mes svinejam kopa, tas sakas no 1974. gada. Ziemassvetki ari tika atzimeti, kaut ari tas bija padomju laiks, un tie netika svineti oficiali. Brivdienas sakas tikai jaunaja gada, tas mums neiespaidoja, neskatoties uz to, ka mums bija loti stingra partijas kontrole, bet mes pratam to apiet.”
   Tulit pec Latvijas valsts neatkaribas atgusanas valsti valda apjukums, kas noved pie pretrunigas likumdosanas, prakse neizvertetu jaunieviesumu realizaciju skolas un zema skolu finansejuma – valdiba ir atteikusies no atbildibas, kas noved pie macibu lidzeklu trukuma, telpu un iekartu novecosanas.
   Mantojuma no agrakiem laikiem skola ir sanemusi padomju gadu standartiem atbilstosas, bet jau fiziski un morali novecojusas skolu virtuves tehnologijas, darbnicas ar vecam energoietilpigam iekartam, neefektivu vedinasanas sistemu, nolietas mebeles, vecus siltummezglus tajas vietas, kur skolas ir pieslegtas centralizetajai siltumapgades sistemai vai katlu majas ar zemu lietderibas koeficientu, loti vecam iekartam, kuras nav mainitas no so skolu uzcelsanas briza, un sliktas kvalitates telpu apgaismojumu. Viens no jautajumiem, kas tiesi skar ari cilveku, it seviski skolenu, veselibu, ir nepietiekams un nekvalitativs apgaismojums skolu telpas. Ar laiku lielaka veriba tiek pieversta skolenu drosibas, veselibas un vides jautajumiem. Vides aizsardzibas jautajumu loks ir ciesi saistits ar eku celtniecibas un remontdarbu prasibu uzlabosanu, apgadi ar piemerotam iekartam, berniem atbilstosu mebelu izveli un komforta limena paaugstinasanu.
   Ar 1990.gada 28.decembri Rigas 74. vidusskola pargaja Rigas pilsetas Vidzemes priekspilsetas Tautas izglitibas nodalas paklautiba.
   1994. gada, tikko ka jaunu vardu ieguvusaja skola, kas tagad saucas Rigas 1. Tehniskais licejs ir iekartotas 35 macibu telpas, 15 macibu kabineti, 6 administracijas kabineti, skolotaju istaba, aktu zale, 2 sporta zales, medicinas kabinets, biblioteka, 3 darbnicas un citas paligtelpas. Skola darbojas ednica un kafejnica.
   Kops 2000.gada garderobe strada algots personals virsdrebju izniegsanai. Agrak to darija dezurskoleni, tacu vinu darbiba tika uzskatita par neapmierinosu, veidojas rindas un neskaidribas.
   Skolas budzeta lidzeklus veido pasvaldibas finansu lidzekli, kuri tiek aprekinati pec skolenu skaita. Specialo budzetu veido telpu ires nauda. Skolai piederosa sporta zale tiek izireta dazadiem cinu klubiem, moderno deju klubiem un sporta aktivitatem, tadejadi tiek papildinats skolas budzets. Trenazieru zale novecojusais inventars tiek nomainits pret jaunu, modernu aprikojumu. Lai atpelnitu iegulditos lidzeklus, trenazieru zale dienas otraja ir brivi pieejama jebkuram interesentam ka maksas pakalpojums.
   Planveidigi tika pilnveidota un modernizeta skolas materiali tehniska baze – 2004.gada tiek renoveta viena esosajam datorklasem un iekartota vel viena. Abas datorklases tiek aprikotas ar visjaunako datortehniku un programmaturu.
   1998.gada apstiprinats sekojoss Rigas 1. Tehniska liceja darbinieku statu saraksts:
   Direktors, direktora vietnieki macibu darba, direktora vietnieki arpusklases darba, direktora vietnieks administrativi – saimnieciskaja darba, sekretare, psihologs,logopeds, bibliotekare, laboranti,medicinas masa,pedagogiskais personals,tehniskie darbinieki un stradnieki,ednicas personals.
   Pedejos gados manami ir uzlabojies skolas materiali – tehniskais stavoklis. Tas varetu tikt skaidrots ar esosas skolas direktores Irinas Frolovas aktivo un merktiecigo darbibu skolas materiali tehniska stavokla uzlabosanas veiksanai.
   2003. gada tiek veikta skolas bibliotekas paplasinasana un telpu remonts, ka ari labiekartosana un sporta halles renovacija. Darbus veic SIA „Modulors”.
   Iegadata video un audio tehnika, tehniskas iekartas virtuvei un iekartas darbnicai, ka ari biroja tehnika administracijas vajadzibam.

   
• Vairakas skolas dalas ir ticis veikts kosmetiskais remonts;
   
• 2006./2007. gada veikts jumta remonts;
   
• Iekartota otra datorklase;
   
• Veikts aktu zales remonts un labiekartosana;
   
• Veikts sporta zales remonts;
   
• Skolas vecie logi ir nomainiti pret jauniem plastikata logiem;
   
• Ir papildinats skolas bibliotekas fonds
   
• Ir daleji izstradata skolas majaslapa (http://www.r74vsk.lv)
   
• Skolas biblioteka ir paplasinata, izveidojot taja modernu lasitavu.
   
• Skolas gaitenos uzstaditi jauni soli
   
• Veikta apgaismojuma, armaturas nomaina un video iekartu uzstadisana

   Ari 2005./06. m.g. darbs pie skolas vides uzlabosanas turpinas. Skolas saimnieciskas darbibas analize liecina,ka saja laika veikts vel viena kabineta remonts, nomainits gridas segums viena skolas stava un veikta apgaismojuma armaturas nomaina vairakas skolas dalas.
   Savukart 2006./07. gada planoto un veikto darbu apjoms ir vel lielaks. Lidz sim veikti sekojosi darbi:

• Viena stava gaitena remonts.
• Remonts dusas telpas.
• Skolotaju istabas kosmetiskais remonts.
• kabinetos nomainitas tafeles.
• Pilniba izremontets viens kabinets.
• kabineti, taja skaita bernu centrs apgadati ar pilniba nokomplektetiem datoriem un to programmaturu.

   2006./2007.m.g. Rigas 74. vidusskola ir : divas datoru klases, divas sporta zales, trenazieru zale, darbojas briva laika pavadisanas centrs „Laimigs Berns”, kuru vada skolotajs Aleksandrs Petrovs, pagarinatas dienas grupa, junija strada vasaras nometne „Jautrais celojums”.
   Pedejos gados sabiedriba un izglitibas iestades uzsakta diskusija par formas terpu atjaunosanu izglitibas iestades jau sogad daleji ir realizejusies Rigas 74.vidusskolas dzive. Rigas 74. vidusskolas pirmklasniekiem sogad pirmo gadu ir javalka vestite, bet parejiem berniem ir kaklasaite vai lakatins ar skolas logo, kas agrak bijusi ka parades forma svetkos. Skoleni pret sadu prasibu izturas atsaucigi, ari vecaki labprat gribetu pilnas formas, tacu daudzus attur finansiali apsverumi. Skolas direktore Irina Frolova sadu soli komente pozitivi: „sakot ,ka ta ir tagad ir ka pazisanas zime un mazie skoleni bus puli vairak pamanami”.
   Sakot no 1999. gada Rigas 74. vidusskola isteno visparejas videjas izglitibas programmas sados virzienos:
   a) Visparejas pamatizglitibas programmu: 3.modelis (9.klase istenota pakapeniska pareja no macibam mazakumtautibu valoda uz macibam latviesu valoda; nodrosinot mazakumtautibas valodas un literaturas ka atsevisku macibu prieksmetu apguvi; pec vecaku velesanas skola nodrosina nacionalas kulturas saglabasanas iespejas)
   b) Mazakumtautibu visparejas videjas izglitibas programma
   c) visparejas videjas izglitibas matematikas, dabas zinibu un tehnikas virziena programmu (dabaszinibas) Rezumejot, Rigas 74. viduskolas vesture periodu no 1991. lidz 2003. macibu gadam var nosaukt par aktivo parmainu laiku:

   
• Ar 1991. gada 19.juniju Rigas pilsetas Vidzemes priekspilsetas Tautas izglitibas nodala tiek pardeveta par Rigas pilsetas Vidzemes priekspilsetas skolu valdi un 74.vidusskola pariet tas paklautiba.
• 1994. gada marta Rigas 74. vidusskola tiek pardeveta par Rigas 1. Tehnisko liceju, paplasinot macibu programmu eksaktajos prieksmetos;
   
• Saskana ar izmainam Latvijas Valsts Izglitibas likuma, skolenu macibu sasniegumu vertesana pariet no 5 vertejuma atzimju sistemas uz 10 ballu vertesanas sistemu;
   
• Macibu programmas skoleniem ir iespejams izveleties vairakus macibu prieksmetus (parsvara vidusskola), izveleties eksamenus,kurus kartot un macibu prieksmetus padzilinatai apguvei.
   
• Skola tika organizeti daudzi pieredzes apmainas seminari rajona un pilsetas meroga
   
• Aktivizejas skolenu pasparvaldes darbs;
   
• Skola piedalas dazados lokalos un starptautiskos projektos (Comenius, SELF, Iespejama misija u. c.)
   
• Ka jaunieviesums vidusskolas paradas sekmju lapas, kas atspogula skolena sasniegumu vertejumu par menesi un atzimju dinamiku
   
• Tiek ieviests tads parbaudes veids ka ieskaisu sistema, kas paredz kontroldarbu katra prieksmeta par menesi iznemto macibu vielu.

   1994.gada marta Rigas 1. Tehniskajam licejam tiek izsniegta Latvijas Republikas Izglitibas ministrijas akreditacijas lapa – apliecinajums macibu iestades tiesibam realizet pamata un videjo izglitibu atbilstosi LR Valsts standartiem, ka ari izsniegt noteikta parauga apliecibas par pamatizglitibu un atestatus par videjo izglitibu.
   Tika noslegta vienosanas ar Rigas Aviacijas Universitati (RAU) , kas paredz skolas macibu programma palielinat eksakto prieksmetu stundu skaitu (matematikas, ekonomikas, fizikas) izveidojot eksaktas klases un absolventiem ar labakajam sekmem garantet studiju vietu RAU budzeta grupa.
Sis paversiens ir viens nozimigakajiem skolas vesture. Pirmkart ta ir nosaukuma maina, kas ir sava zina ari skolas statusa maina. Otrkart, tas ir stimuls skoleniem pieversties eksaktajam zinibam, kas nav parak popularas un censties macibas.
   Saskana ar Rigas domes 2001. gada 12. junija lemumu Rigas 1. Tehniskais licejs tika reorganizets par Rigas 74. vidusskolu, jo 1999. gada 12. augusta
Rigas Aviacijas Universitate tika atzita par maksatnespejigu un slegta un likumsakarigi sadarbiba ar 74. vidusskolu tik partraukta. Sakara ar 2002. gada 5. junija Rigas domes Izglitibas, jaunatnes un sporta departamenta Vidzemes priekspilsetas nodalas izveidi, Rigas 74. vidusskola pargaja tas paklautiba
   Laika posma no 2004./ 2005. macibu gada skola ir 28 klasu komplekti; macas 661 skoleni; t.s. 293 meitenes (479 krievu tautibas parstavju, 74 latviesu tautibas parstavji, 36 baltkrievu tautibas parstavju, 23 ukrainu tautibas parstavju, 11 poli u.c.). Skola darbojas 75 pedagogi un 29 tehniskie un citi darbinieki. Darbojas Ilgstosi slimojoso izglitojamo apmacibas centrs un skolenu briva laika centrs "Laimigais berns".
   Lidz ar 2003. gada augustu darbu skola uzsak pasreizeja direktora Irina Frolova. Lidz tam bijusi Rigas 13. vidusskolas direktores vietniece. Kops skolas patreizejas direktores Irinas Frolovas darbibas sakuma skola ir piedzivojusi vel neredzetu uzplaukumu, ne tikai vizualaja sakartotiba, bet ari darba organizacija un dokumentacijas sakartosana, ka ari macibu metozu izvele. Direktore ir loti aktiva , atsauciga un dinamiska pedagoge.
   Par macibu parzinem kops 2003.gada strada Zinaida Kocergina, Jelena Gubcenko, Irina Aizpuriete un Velta Rogozina. Pievienojas vel viena macibu parzine Valentina Klimova.
   2002./2003. macibu gada ir pabeigta pamatskolas pakapeniska pareja (uz macibam bilingvali 1.- 9.klase. Tas nozime, ka visas skolas, kuras isteno mazakumtautibu izglitibas programmas, skoleni macas divas valodas.
   Rigas 74. vidusskola 1998. gada tiek izveidota skolenu padome. Skoleniem skolas meroga tiek piedavata iespeja darboties tris virzienos : sporta komiteja, kulturas komiteja, izglitibas komiteja, katra no tiem plano un realize aktivitates skola atbilstosi komitejas uzdevumiem un merkim. Notiek regularas sedes skolenu padomes darba izvertesana. Rigas 74. vidusskolas skolenu padomes reglamenta noteiktais darbibas merkis ir: panakt skolenu un izglitibas iestades administracijas interesu saskanosanu un skolenu aktivu iesaistisanos audzinasanas darba, macibu procesa un sabiedriska darba organizesana atbilstigo iemanu un prasmju apgusana.
   Ikviena berna vispusigai attistibai nepieciesama vienota audzinasanas sistema. Jacensas panakt, lai jebkura skolena audzinasana gimene butu saskanota ar skola izvirzitajam pedagogiskajam prasibam. Ja sadas saskanas starp skolu un gimeni nav, tad tas negativi ietekme berna personibas veidosanos. Skola nekad nav pastavejusi izoleti no gimenes un sabiedribas. V. Suhomlinskis ir noradijis: " Bez bernu audzinasanas, bez teva un mates aktivas lidzdalibas skolas dzive, bez pieauguso un bernu pastavigas garigas saskarsmes nav iedomajama pati gimene ka sabiedribas pamatsunina, nav iedomajama skola ka svarigaka macibu un audzinasanas iestade un nav iedomajams sabiedribas moralais progress."