Vadims Ļapins:

Jau šī mācību gada sākumā, kad mums pastāstīja par ZPD (Zinātniski pētniecisko darbu) konkrētāk, detaļās, es nolēmu rakstīt. Zināju, ka ZPD rakstīšana sniegs dažas priekšrocības nākotnē, tādas kā budžeta vieta universitātē un stipendija.

ZPD vadītājs deva padomu un paskaidroja par tālāko idejas realizāciju. Pēc sarunas nolēmu, ka tēma jāmaina un darbu rakstīšu ar savu klases biedru jo, darba apjoms  ir ļoti liels un rakstīt divatā būs vieglāk. Darba gaitā saskarāmies ar dažām grūtībām. Viena no tām bija respondentu dažādais vecums. Bija grūti sākt rakstīt programmu automatizācijai, jo nebija pieredzes. Gribētu vērst uzmanību tam, ka arī maketa veidošana nebija tik viegla kā likās. Daudz darba ar mazām detaļām, kā arī dažas neprecizitātes 3d printera darbā, ar kura palīdzību mēs veidojām maketu.

Dažiem skolēniem šķiet, ka ZPD nav jāraksta. Viņiem šķiet, ka tas nav vajadzīgs, jo to viņi rakstīs universitātē. Man ir citāds viedoklis, jo agrāk skolēni sāks rakstīt zinātniski pētnieciskos darbus, jo plašāks būs viņu redzesloks un iespējas turpmāk realizēt savas zināšanas. Dažreiz es dzirdu tādu frāzi, ka jaunieši neievieš nekā  jauna mūsu dzīvē. Tas nav tā. ZPD ir lieliska iespēja  uzlabot mūsu pasauli.