Daniils Jakovļevs:

Zinātniski pētniecisku darbu uztveru nopietni. Zināju, ka nebūs viegli, tomēr darbu pildīju ar domu, ka tas noteikti palīdzēs nākotnē un paplašinās redzes loku. Septembra sākumā izdomāju tēmu, diezgan ātri izvēlējos pedagogu (Vladislavu Nazarenko), jo tēma ir saistīta ar viņa priekšmetu un zināju, ka šim cilvēkam jau ir pieredze zinātniski pētniecisku darba vadīšanā. Pirmajā sapulcē, daloties ar idejām, samainījām darba tematu, ka arī apvienojāmies ar klases biedru, jo abi divi sapratām, ka darba apjoms būs ļoti liels, lai to pildītu vienam. Uzskatu, ka darbā bija diezgan daudz praktiskā darba, bet tieši tas ir labi. Darba gaitā mēs iepazināmies ar mūsdienīgām tehnoloģijām un to trūkumiem (3d printeriem), kuri nav tik bieži sastopami ikdienā, pat izmantojam iespēju lietot tos, iemācījāmies plānot laiku, kā arī iepazināmies ar jaunām, agrāk nezināmām, programmām. Manuprāt, sarežģītākais darbā bija tieši eksperimenta daļa. Lai atrastu izmaiņas cilvēku uzvedībā, bija jāveic divi eksperimenti. Tos bija jāsaplāno, jāizdomā uzdevums, lai neatklātu īstu eksperimenta motīvu, ka arī atrast cilvēkus, kas piedalīsies tajā un veikt eksperimentu ar katru dalībnieku individuāli. Man liekas, ka ZPD rakstīšana 10-tajā klasē ir izdevīga, jo labiem skolēniem ir trīs mēģinājumi, lai uzrakstītu teicamu darbu, kas var uzvarēt reģionā vai pat valstī. Ir arī citi iemesli, lai to rakstītu 10.-ajā klasē, piemērām, ļoti daudz skolēnu nāk uz vidusskolu, jo nezina kur doties tālāk, taču zinātniski pētnieciskā darba gaitā skolēni gūst jaunu informāciju un pieredzi, ka arī pēta atsevišķas problēmas sīkumus, kas var palīdzēt nākotnes profesijas izvēlē.