21.aprīlī mūsu skolas pārstāvji 12 cilvēku sastāvā, kā arī biedri no Rīgas Klasiskās ģimnāzijas, Rīgas 31. vidusskolas un Zolitūdes ģimnāzijas piedalījās Izglītības Attīstības Centra rīkotā ekskursijā uz Daugavpili sadarbībā ar Britu padomi, turpinot jauniešu integrācijas un līdzdalības sekmēšanas projektu “Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties.”

Dienas laikā mēs apmeklējām Daugavpils 9., 10. un 12.vidusskolas, Daugavpils cietoksni un Marko Rotko mākslas centru, un Daugavpils teātra izrādi “Purva bridējs/-i”.

Fotogalerija

Ar iespaidiem dalās skolēni:

Jeļena Ristolainena

Dzīvē tā ir sanācis, ka ārpus Rīgas esmu bijusi ļoti maz. Man nav iemeslu un iespēju braukt prom no dzimtās Rīgas, lai gan jau sen sapņoju apskatīt citas lielās Latvijas pilsētas un laukus, salīdzināt ar galvaspilsētu, iepazīt cilvēkus. Šis brauciens uz Daugavpili, laikam jau, ir viens no spilgtākajiem aizejošā mācību gada mirkļiem. Ilgu laiku nevarēju valdīt pār savām emocijām un sajūsmu, jo pirmais, ko es pēc brauciena teicu satiktajiem cilvēkiem, bija: ”Zini, es biju Daugavpilī…”

Ja godīgi, man viss redzētais bija jaunums un piedzīvojums. Pirmais, kam es pievērsu uzmanību, protams, pilsētas ainava. Pastaigāties nesanāca, bet autobusā izbraukājām un redzējām daudz. Neierasti redzēt zemās vecās mājas ,tīrās mājīgās ieliņas. Taču visvairāk mani pārsteidza tas, kā izskatās tik pierastās skatam  Rīgā paneļu mājas, te tās bija kā giganti uz pārējās Daugavpils apbūves fona.

Otrs fakts, kas mani pārsteidza, ir Daugavpils skola, kurā ciemojāmies. Pirms ierašanās Daugavpils 10.vidusskola biju skeptiski noskaņota, jo uzskatīju, ka skolas visur ir vienādas, tāpat kā skolu dzīve. Jau no sliekšņa bija jūtama draudzīga atmosfēra. Visi bija draudzīgi un laipni. Mūs ļoti garšīgi pabaroja, tad aicināja uz aktu zāli, kur guvām mazu ieskatu, cik talantīgi un cik daudzpusīgi ir šīs skolas skolēni.

Es biju absolūti pārsteigta, ieraugot skolā “dzīvo stūrīti”. Esmu dzirdējusi par šādiem piemēriem, bet redzēju pirmo reizi. Skolēni tik ļoti atbildīgi attiecas pret dzīvniekiem, baro, kopj. Bija tik patīkami un mīļi vērot sākumskolas skolēnus, kuri vēroja mūs – vidusskolēnus-, lai mēs nenodarītu pāri kāmītim. Šī mazā zoodārza pasaule ir bagāta: bruņurupuči, zivtiņas, putni, truši. Skola nepērk dzīvniekus, bet pieņem tos no saimniekiem, kuri netiek galā ar rūpēm.

Šis brauciens bija man ļoti noderīgs. Es redzēju citas Latvijas pilsētas (Pļaviņas, Jēkabpili, Līvānus), varēju salīdzināt savu skolu ar citām. Kas to būtu domājis, ka bez humanitārā un matemātiskā novirziena skolā, vēl var būt – ekonomiskais…….

 

Vitalii Slobolinskyi

Latvijā esmu nesen, mazāk par gadu, man šeit viss ir jauns. Vislielākais brauciens pa Latviju bija 21. aprīlī uz Daugavpili. Braucienā bija labi iespaidi. Pirmais pasākums bija Daugavpils teātra apmeklējums. Es skatījos režisora Jurija Joneļa izrādi “Purva Bridējs” pēc R. Blaumaņa. Pirmo reizi mūžā es skatījos izrādi latviešu valodā un man patika teātra ēka un zāle.

Nākamais pasākums bija ekskursija nelielā zoodārzā Daugavpils 10. vidusskolā. Šāda veida zoodārzu redzēju pirmo reizē mūžā. Tur bija ļoti patīkama, mājīga atmosfēra. Zoodārza iemītnieki biji mazi dzīvnieciņi — bruņurupucis, trusis, kāmīši un žurkas. Par šiem maziem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem stāstīja mazi ekskursijas vadītāji — ceturtās vai piektās klases skolēni.

Noslēgumā mēs apmeklējām Daugavpils cietoksni, Marka Rotko muzeju kur es uzzināju par to, ka Rotko dzimis Daugavpilī, gids parādīja un pastāstīja par Rotko gleznām. Pēc Marka Rotko gleznām mēs izstaigājām visu cietokšņa teritoriju. Bija ļoti auksts laiks, mēs visi bijām noguruši un pārpildīti ar emocijām labprāt iekāpām sietā autobusā un devāmies mājup.

 

Jeļena Ananiašvili

2017.gada 21.aprīlī projektā IAC “Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties.” mēs ciemojāmies Daugavpils skolās, kuras apmeklēja mūs projekta laikā. Pirmais iespaids, kas man palika no brauciena, ir tas, cik ērti biji sēdekļi autobusā. Es, kā cilvēks, kurš katru gadu 10–11 gadu laikā pavada  12 stundas autobusā, varu atzīmēt, ka ceļš turp un atpakaļ bija komfortabls. Principā, brauciens — ekskursijas bija interesanta, tā kā Daugavpilī es biju otro reizi, uzzināju daudz jauna. Pirmkārt, gribu atzīmēt, ka savā dzīvē es pirmo reizi redzēja tik talantīgus aktierus, kuri var ar dvēseli un dzīvām emocijām uzstāties uz mazas skatuves ar minimālu dekorāciju daudzumu.

Man teātris vienmēr nozīmēja milzīgu skatuvi ar dekorācijām un aktieriem, bet pēc brauciena es paskatījos uz teātri no citas puses. Tāpat man bija atklājums tas, ka Latvijas skolā var būt īsts mini–zoodārzi. Tas ir pārsteidzoši, tāpēc ka katrs skolēns var noglaudīt mazus zvērus un uzlabot sev garastāvokli. Un, protams, nedrīkst neatzīmēt to, ka Daugavpils ļāva man uzzināt par jaunu gleznotāju — Marks Rotko, kurš nesaista ar daiļu un gleznu skaistumu, bet saista ar jūtām. Pēc nostāsta par šo gleznotāju, es paskatījos uz Latvijas kultūru citādāk un varēja izdarīt sev daudz secinājumu, kuri kardināli mainīja manējo attieksmi pret valsti.

Bet pats galvenais bija tas, kā izskatās daba citā pilsētā. Katra iela tapāt kā pilsēta — citā pasaule daļā. Es redzēju un uzzināju, ka vienkāršība un skaistums atrodas dažās stundās no Rīgas. Blakus visam pārējam, es uzzināju par jaunām tradīcijām, iepazinos ar citiem cilvēkiem un ieguvu jaunas zināšanas. Es uzskatu, ka tamlīdzīgi braucieni palīdz uzzināt kaut ko jaunu par citiem Latvijas novadiem, blakus tai vietai, kur katrs dzīvo. Tamlīdzīgu pasākumu laikā katrs dalījās ar savu pieredzi, lai turpmāk mainītu pasauli sev apkārt.

 

Natalija Zinčenko

Apmeklējot Daugavpili, es uzzināju daudz interesanto lietu par šis pilsētas kultūras dzīvi. Mums radies brīnišķīga iespēja apmeklēt  Daugavpils teātri, noskatīties modernu un ļoti netipisku izrādi pēc Blaumaņa noveles un vēlāk iepazīties ar izrādes otro pusi, uzdodot jautājumus aktieriem. Tas tiešam bija fantastiska pieredze, jo šāda iespēja radās tikai dažus reizes dzīvē.

Vēlāk mēs aizbraucam uz 10. vidusskolu, kur mūs sagaidīja garšīgas pusdienas. Skolas ēdnīcas personāls bija ļoti jauks, uzmanīgs un laipns.

Turpat mēs apskatījāmies zoo-stūrīti. Tas bija ļoti jauki, iespaidīgi. Es nekad neiedomājos, ka skolas telpā var uzturēt tik daudz dažādu dzīvnieku, nodrošinot tiem nepieciešamus dzīves apstākļus. Atbildīgā par dzīvniekiem skolotāja bija tik pozitīva!

Brauciena turpinājumā notika ekskursija pa cietoksni un Marka Rotko mākslas centru. Marks Rotko ir viens no maniem mīļākajiem māksliniekiem, tāpēc biju ļoti priecīga, un patīkami pārsteigta, kad gide pastāstīja man iepriekš nezināmo informāciju.

Daugavpils tiešām ir ļoti daudzpusēja pilsēta, kurā ir saplūdušas tik daudz dažādas  kultūras, veidojot neatkārtojamu atmosfēru, ar kuru bija ļoti patīkami saskarties.

 

Poļina Rebrova

Apmeklējot, brīnišķīgo Daugavpili, es iepazinos ar vairākiem interesantiem cilvēkiem un atklāju sev pilnīgi citu pilsētu, kurā es līdz tam nevienu reizi neesmu bijusi. Mēs apmeklējam teātri, kurš atstāja lielu iespaidu, it īpaši mani pārsteidza un iepriecēja zāle, kur viss ir balts un tikai aizkari ir zelti. tas viss koncentrē skatītāja uzmanību tikai uz aktiera spēlei.

Man kļuva par lielu atklājumu tas, ka vienā no skolām, kuru mēs apmeklējām, ir “dzīvs kaktiņš” un visinteresantākais ir tas, ka dzīvniekus aplido bērni, kuriem patiešām tas patīk

Viss bija ļoti labi, skolas atmosfēra bija ļoti sirsnīga un brīnumaina, ēdiens bija ļoti garšīgs. Ļoti priecājos ka mums ir tāda iespēja apmainīties ar pieredzi ar citiem skolēniem.